Daļa no mūsu konstrukcijām par papildu samaksu var tikt aprīkota ar nerūsējošā tērauda piederumiem. Vai esat domājuši, ko tas nozīmē praksē?
Tirdzniecībā izšķiram divus nerūsējošā tērauda „līmeņus”. Šeit ir izskaidrots, kā tos saprast (pēc portāla marmech.eu informācijas).
Nerūsējošais tērauds – vispārējs apzīmējums korozijizturīgo tēraudu grupai. Precīzāk tos var iedalīt korozijizturīgajos tēraudos un skābju izturīgajos tēraudos. Nerūsējošās īpašības tiek panāktas, pievienojot pamata dzelzs sakausējumam atbilstošus elementus – visbiežāk hromu un niķeli.
Populārākie nerūsējošā tērauda veidi ir: 18/10 (18 % hroma un 10 % niķeļa) un 304 – tos izmanto pārtikas rūpniecībā (galda piederumi, trauki), ķīmijas rūpniecībā (iekārtas, cauruļvadi) un medicīnā (instrumenti, implanti), kā arī tēraudi A2 un A4, no kuriem visbiežāk izgatavo savienotājelementus.
„Nerūsējošās” skrūves izgatavo no diviem tērauda veidiem – A2 un A4, tomēr jāatzīmē, ka:
- a2 tērauds - tas ir tērauds ar paaugstinātu izturību pret koroziju, bet nav izturīgs pret koncentrētu skābju iedarbību; praksē tas nozīmē, ka no šāda tipa tērauda izgatavota skrūve nerūsē, ja tā ir pakļauta ārējiem apstākļiem (piemēram, lietum, mitrumam), bet var pakļauties ķīmiskai korozijai pēc apliešanas ar skābi (piemēram, pēc akumulatora elektrolīta noplūdes);
- a4 tērauds ir skābes izturīgs tērauds, kas ir noturīgs pret koncentrētu skābju, piemēram, sērskābes, fosforskābes, etiķskābes u. c., iedarbību, tāpēc to plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā. - Tāpēc to plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.