Atjaunināts: 2026. gada septembris · tiesiskais stāvoklis: 2026. gada augusts
To nenosaka pats augstums, bet gan tas, kur tiks uzstādīts masts. Būvniecības likumā kā tādas nav kategoriju „masts” vai „torņi”. Izšķirošais faktors ir cits: vai konstrukcija tiek uzstādīta uz zemes — jo tad tas ir būvobjekta celtniecība — vai arī mēs to uzstādam uz esošas ēkas, jo tad tas jau ir tehniskas iekārtas uzstādīšana. Tās ir divas atšķirīgas procedūras ar atšķirīgiem sliekšņiem. Klienti tos sajauc gandrīz katrā otrajā jautājumā, un tieši no tā rodas lielākā daļa neskaidrību.
Masts uz zemes
Vienīgais izņēmums ir paredzēts Būvniecības likuma 29. panta 2. punkta 37. apakšpunktā: brīvi stāvoši masti, kuru augstums nepārsniedz 7 m, ar karogu vai bez atbalsta trosēm, kas paredzēti radiokomunikāciju iekārtām, videonovērošanai vai pasažieru informācijai. Šiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem visiem kopā, un zemes gabals nedrīkst atrasties teritorijā, uz kuru attiecas publiskās lietošanas lidostas ģenerālplāns. Ja kāds no nosacījumiem netiek izpildīts, atbrīvojums nav spēkā.
Izšķirošais faktors ir nostiprinājuma troses. Mūsu M sērijas masti — M250, M400, M500, M600, M750, M1000 — ir ar atbalsta trosēm. Uz zemes katram no tiem ir nepieciešama būvatļauja, neatkarīgi no augstuma. Tāpat arī M250, kura augstums ir 5 m. Atbrīvojums līdz 7 m attiecas tikai uz konstrukcijām bez atbalsta trosēm, t. i., mūsu gadījumā — T sērijas torņiem, CCTV stabiņiem un īsām konstrukcijām bez trosēm. T sērijas torņi parasti ir augstāki par 7 m, tāpēc reāli šo atbrīvojumu var piemērot tikai zemiem stabiņiem.
Ja augstums virs zemes pārsniedz 7 m, ir nepieciešama būvatļauja, un nav iespējams izmantot starpposma risinājumu. 29. panta 1. punktā, proti, paziņojamajām būvniecības darbībām paredzētajā sarakstā, nav iekļauti ne „brīvi stāvošs masts”, ne „torņi” — izņemot nedaudzus izņēmumus attiecībā uz dzelzceļu un Aizsardzības ministrijas/Iekšlietu ministrijas slēgtajām teritorijām. Paliek spēkā vispārējais princips, kas noteikts 28. panta 1. punktā.
37. punktā minētais iekārtu saraksts ir slēgts. Apgaismes ķermeņi, reklāmas, meteoroloģiskie sensori vai saules bateriju paneļi tajā nav iekļauti. Attiecībā uz stabu, kam vienlaikus jānodrošina apgaismojums un jāuzstāda kamera, atbrīvojums ir apšaubāms — iestāde var uzskatīt, ka apgaismojuma funkcija liek konstrukcijai neatbilst noteikumiem. Piedaloties konkursā, nebalstiet savu piedāvājumu uz šo atbrīvojumu bez iestādes rakstiska viedokļa.
Divi īsākie ceļi, kas nedarbojas
Pirmkārt: „tas būs pagaidu objekts”. Vienīgi nodoms to izmantot pagaidu nolūkos nav pietiekams. Pagaidīgumam jāizriet no projekta, konstrukcijas un materiāliem, un termiņš nojaukšanai vai pārvietošanai pirms 180 dienu beigām ir stingri noteikts. Administratīvās tiesas šo iespēju nepieļauj.
Otrs: „balasta konstrukcijai nav pamatu, tāpēc tā nav saistīta ar grunti”. Arī tas neiztur kritiku. Tiesu prakse nepievērš uzmanību pamatu izbūves metodei, bet gan tam, vai konstrukcijas izmērs, uzbūve, paredzētais lietojums un drošības apsvērumi prasa pastāvīgu savienojumu ar grunti. Balasta bloki un plātnes dažkārt tika uzskatītas par pamatu aizstājējām. Balastu izvēlamies tādēļ, ka nav iespējams ieliet pamatus vai nav atļauts kustināt grunti — nevis tādēļ, ka tas atbrīvo no atļaujas saņemšanas.
Atklāti par to, kas vēl nav zināms
Atbrīvojums līdz 7 m ir spēkā no 2026. gada 7. janvāra. Par to nav ne vienas GUNB interpretācijas, ne arī viena sprieduma. Turklāt 2023. gada Digitālizācijas ministra rīkojumā „antenas masts” ir definēts kā konstrukcija ar atbalsta trosēm, bet konstrukcija bez tām ir nosaukta par „torni” — iestāde no tā var secināt, ka režģu konstrukcija bez atbalsta trosēm nav „masts” un šis noteikums uz to neattiecas. Mūsuprāt, ir otrādi, jo likums skaidri runā par mastiem bez atbalsta trosēm, bet definīcija no rīkojuma ir spēkā tikai šajā rīkojumā. Taču tas ir interpretācijas arguments, nevis neapstrīdams fakts.
Praksē: ja lieta ir nozīmīga no izmaksu vai termiņu viedokļa, pirms darbu uzsākšanas nosūtiet rakstisku pieprasījumu attiecīgajai pašvaldībai. Atbilde nav saistoša iestādei, taču strīda gadījumā tā ir pierādījums par pienācīgu rūpību. Neplānojiet grafiku tā, it kā atbrīvojums jau būtu garantēts.
Masts uz esošās ēkas jumta
Šeit noteikumi ir atšķirīgi un daudz maigāki, jo likums to uzskata par tehniskas iekārtas uzstādīšanu jau esošā objektā, nevis par būvniecību.
Būve līdz 3 m — nav nepieciešama ne atļauja, ne paziņojums (29. panta 4. punkta 3. apakšpunkta a) apakšpunkts). Vairāk nekā 3 m un līdz 12 m — paziņojums, 21 diena iestādei iebilst, pēc tam klusā piekrišana (29. panta 3. punkta 3. apakšpunkta a) apakšpunkts). Vairāk nekā 12 m — būvatļauja. Tie paši noteikumi attiecas arī uz kameru un apgaismojuma konstrukcijām; tām nav nepieciešams meklēt atsevišķu normu.
Šie 3 un 12 metri tiek skaitīti no konstrukcijas piestiprinājuma vietas, proti, no jumta virsmas, nevis no zemes līmeņa. Šis iebildums ir būtisks: likumā tas nav definēts. Šāds aprēķins izriet no Augstākās administratīvās tiesas 2026. gada janvāra sprieduma un Valsts būvniecības uzraudzības biroja (GUNB) 2026. gada jūnija nostājas, kurā konstrukcijas ar augstumu 8,3 m uz jumta un antenām 25 m virs zemes tika klasificētas kā paziņojamās. Šī interpretācija ir stingri pamatota, taču tā joprojām ir tikai interpretācija. Tāpēc paziņojumā mēs vienmēr norādām abus izmērus — paša konstrukcijas augstumu un augstumu virs zemes līmeņa. Šā parametra atklāta norādīšana pasargā no apsūdzības par iestādes maldināšanu un no klusās piekrišanas apstrīdēšanas pēc gadiem.
Biežāka problēma nekā augstuma slieksnis ir iejaukšanās ēkas nesošajā konstrukcijā. Ja montāžai ir nepieciešams izurbjums griestos, jauni pārseguma balsti, jumta karkasa pastiprināšana vai caurums nesošajā sienā, un ēka nav vienģimenes dzīvojamā māja, — šādi darbi neietilpst atbrīvojumu kategorijā un tiem ir nepieciešama būvatļauja. Pati konstrukcijas pieskrūvēšana pie esošajiem elementiem, nemainot to darbību, tiek uzskatīta par uzstādīšanu. To nosaka jumta konstrukcijas ekspertīze. Likums to nepieprasa, bet bez tās nav zināms ne kādā režīmā mēs atrodamies, ne arī tas, vai jumts spēs izturēt konstrukciju. Mēs to vienmēr iesakām.
Vēl viena lieta, kas jāņem vērā: ja konstrukcijai uz jumta tiek izveidots atsevišķs betona pamats vai slodzi nesošs rāmis, kas nav atkarīgs no ēkas, iestāde var to uzskatīt par atsevišķu būvi — un tādā gadījumā atbrīvojums vairs neattiecas. Ja uz jumta ir novietots balasts, robeža mēdz būt neskaidra.
Atsevišķs gadījums: esošā masta paaugstināšana vai konstrukcijas pievienošana tam. Iestāde var to kvalificēt kā ēkas paplašināšanu, nevis kā iekārtas uzstādīšanu. Uztveriet to kā strīdīgu jautājumu un pirms darbu uzsākšanas konsultējieties ar iestādi.
Kas liek šo jautājumu izskatīt atļaujas izsniegšanas kārtībā neatkarīgi no sliekšņiem
Objekts, kas iekļauts pieminekļu reģistrā — būvatļauja, kā arī atsevišķa atļauja no vojevodistes pieminekļu aizsardzības inspektora. Teritorija, kas iekļauta reģistrā — vismaz paziņojums, kā arī atļauja no pieminekļu aizsardzības inspektora.
Projekts, kam nepieciešams vides ietekmes novērtējums vai „Natura 2000” novērtējums — būvatļauja. Attiecībā uz mastu ar antenām pašlaik nav atsevišķa vides lēmuma (par to rakstām atsevišķā ierakstā par radioviļņu izstarojumu), taču „Natura 2000” kritēriji darbojas, un iestādei ir pienākums tos piemērot.
Aviācija. Objekts, kura augstums pārsniedz 100 m virs apkārtējās teritorijas līmeņa, saskaņā ar likumu tiek uzskatīts par aviokliķi visā valstī — tam ir jābūt paziņotam un marķētam. Augstums tiek aprēķināts kopā ar antenām. Ja augstums ir mazāks par 100 m, izšķirošais faktors ir objekta atrašanās vieta attiecībā pret lidostas apkārtni ierobežojošajām virsmām; ja augstums pārsniedz šo robežu, ir nepieciešama Polijas Civilās aviācijas pārvaldes (ULC) priekšsēdētāja atļauja, bet militāro lidostu gadījumā — saskaņošana ar Militāro aviāciju. Attiecībā uz marķējumu: šķēršļiem, kas ir līdz 10 m augsti, tas neattiecas; vidējas intensitātes gaismas sāk darboties no 45 m augstuma, bet augstas intensitātes gaismas — no 150 m augstuma.
Un vēl viena lieta, par ko ir vērts zināt jau iepriekš: pat tad, ja pieteikums ir iesniegts pareizi, iestāde var noteikt pienākumu saņemt būvatļauju (30. panta 7. punkts), ja tā uzskata, ka projekts var apdraudēt cilvēku vai īpašuma drošību, pasliktināt vides stāvokli vai veselības un sanitāros apstākļus, vai arī palielināt traucējumus kaimiņu teritorijās. Kritēriju saraksts nav precīzs. Neviens „paziņojuma” rezultāts nav simtprocentīgi drošs pirms 21 dienas termiņa beigām — neplānojiet montāžu agrāk.
Atsevišķs slānis: atrašanās vieta
Būvniecības likums ir viena lieta, bet tas, vai konkrētajā vietā vispār ir atļauts uzstādīt mastu, — pavisam cita. Ir vietējais plāns — pārbaudām tā noteikumus. Ja plāna nav, bet masts ir sabiedriskā mērķa investīcija sakaru jomā — jāiesniedz pieteikums par sabiedriskā mērķa investīcijas atrašanās vietu. Ja plāna nav, bet masts ir privāts (uzņēmuma videonovērošana, apgaismojums) — ir nepieciešams lēmums par apbūves nosacījumiem.
Privāto mastu gadījumā ir vērts sekot līdzi kalendāram: pēc 2026. gada 31. augusta pašvaldībās, kuras nav pieņēmušas vispārējo plānu, būvatļauju izsniegšana var tikt apturēta. Tas ir reāls risks attiecībā uz grafiku.
Ko darām mēs un kas paliek investora ziņā
Šis ir fragments, kas visbiežāk rada neskaidrības, tāpēc mēs par to runājam atklāti un jau sākumā.
Mūsu uzdevums: konstrukcijas tehniskais projekts ar statikas aprēķiniem, stieņa aprēķini, troses sistēmas, vēja un apledojuma slodžu aprēķini, pamatu un nostiprinājumu projekts, PZT komplekts, arhitektūras un būvniecības projekts, kā arī tehniskais projekts atļaujas pieteikumam, rūpnieciskā ražošana, transports, montāža, konstrukcijas izpilddokumentācija un vertikalitātes protokols.
No investora puses: pats lēmums — būvatļauja vai paziņojums, jo investors ir procesa puse. Tālāk — paziņojums par tiesībām rīkoties ar nekustamo īpašumu būvniecības nolūkos, ko pēc definīcijas mēs nevaram iesniegt jūsu vietā, jauns paziņojums, kas stājas spēkā 2026. gada 29. maijā, par aizsardzības būvēm un pagaidu patvēruma vietām, projekta izstrādei paredzēta karte, ģeotehniskie pētījumi, lēmums par apbūves nosacījumiem vai par sabiedriskā mērķa investīciju atrašanās vietu, nozaru saskaņojumi, būvdarbu vadītājs un būvlaukuma žurnāls, pamatu ģeodēziskā iezīmēšana un pabeigšanas inventarizācija, bet ēkām, kas atrodas 15 m vai augstāk virs zemes, arī investora uzraudzības inspektors. Visbeidzot, ekspluatācijas atļauja — masti ir Būvniecības likuma pielikuma XXIX kategorija.
Daļu formalitāšu mēs varam veikt, pamatojoties uz pilnvaru, un šos pakalpojumus aprēķinām atsevišķi. Būvatļaujas dokumentācijas sagatavošana — no 5 500 neto. Pieteikums — no 2 500 neto. Tehniskais projekts ar statikas aprēķiniem konkrētajai atrašanās vietai — parasti 6 000 neto, atkarībā no apjoma 5 500 – 7 500 neto. Saskaņošanas izmaksas (kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ULC, Militārā aviācija, RDOŚ, karte, ģeoloģija) tiek aprēķinātas papildus, tās nav iekļautas projekta cenā.
Ko mēs nedarām: pieņemšanu Būvniecības likuma izpratnē. Ja jums nav būvlauka žurnāla un būvdarbu vadītāja, nav ko pieņemt. Protams, mēs parakstīsim pieņemšanas dokumentu starp mūsu uzņēmumiem — tas ir konstrukcijas piegādes un montāžas pieņemšanas protokols, nevis objekta pieņemšana.
Un vēl viena lieta. Ja no noteikumiem izriet, ka nekas nav jāiesniedz, tas nenozīmē, ka nav atbildības par konstrukciju. Projektu ar statikas aprēķiniem un pamatu projektu mēs izstrādājam tāpat — zaudējumu gadījumā tas ir vienīgais pierādījums par pienācīgu rūpību. Pēc uzcelšanas masts vienmēr tiek pakļauts piecu gadu pārbaudei, bet ikgadējai pārbaudei — tad, ja tas neatbilst 29. panta 1. un 2. punktā minētajiem atbrīvojumiem.
Antenas: paziņojums par iekārtu, kas rada elektromagnētisko lauku
Neatkarīgi no būvniecības veida pastāv vēl viens pienākums. Iekārtu, kas rada elektromagnētisko lauku ar EIRP 15 W vai lielāku, frekvenču joslā no 30 kHz līdz 300 GHz, pirms ekspluatācijas uzsākšanas ir jāpaziņo novada priekšsēdētājam. Iestādei ir 30 dienas, lai izteiktu iebildumus. Paziņojumu iesniedz investors, jo tieši viņš ir iekārtas ekspluatētājs.
Uzmanieties no visbiežāk pieļautās kļūdas: slieksnis attiecas uz EIRP, proti, izotropiski izstarotās ekvivalentās jaudas, nevis uz raidītāja jaudu vai „jaudu pie antenas”. 5 W raidītājs ar antenu, kuras pastiprinājums ir 10 dBi, nodrošina 50 W EIRP un ir jāreģistrē. Teikums „līdz 15 W nekas nav jāreģistrē” šādā formulējumā ir nepaties. Izskaidrosim to sīkāk atsevišķā ierakstā par radioviļņu izstarojumu.
Kas mums ir nepieciešams, lai aprēķinātu cenu
Četras lietas, bez kurām nav iespējams veikt novērtējumu: masts vai tornis (t. i., vai ir vieta nostiprinājuma trosēm), augstums, atrašanās vieta vai vismaz vēja zona, kā arī antenu ekvivalentā virsma virsotnē m² — nevis masa un nevis gabalu skaits. Lielāku konstrukciju gadījumā jāņem vērā arī teritorijas orientācija.
Gandrīz vienmēr mēs vēl jautājam, kurš veic būvniecību un kurš izbūvē pamatus, vai ir veikti grunts izpētes darbi, vai ir plānota radiolīnija (tad ir nepieciešama pretgriešanās kronis) un vai tas ir konkurss, vai jums jau ir noslēgts līgums.
Rakstiet mums vai zvaniet. Ja nezināt, kādā režīmā atrodaties, mēs to kopā ar jums izskatīsim pa tālruni — parasti pietiek ar pieciem jautājumiem.
Tiesiskais stāvoklis: 2026. gada augusts. Pamats: 1994. gada 7. jūlija likums „Būvniecības likums”, konsolidētais teksts, Oficiālais Vēstnesis Nr. 2026, 524. punkts.
Par konkrēta ieguldījuma klasifikāciju katrā atsevišķā gadījumā lemj kompetentā iestāde, un apgabalu pārvalžu prakse var atšķirties. Šis teksts apraksta tiesisko situāciju un mūsu pieredzi — tas nav juridisks padoms vai viedoklis par jūsu konkrēto gadījumu. Pirms dokumentu iesniegšanas pārbaudiet normatīvo aktu formulējumu vai konsultējieties ar iestādi.